Valters Gruntulis

Valtera Gruntuļa plecs.

Valters Gruntulis ir dzimis 5. g.p.Ā.H. Stokhomā. Nav pārāk daudz zināms par Valteru līdz 4. gadam, kad viņš šķērsoja Baltijas jūru ar paštaisītu plostu. Valters 4. gada 5. novembrī ieradās Latvijā, piestādams netālu no Saulkrastiem. Ieguvis Latvijas pilsonību 5. gada februārī, viņš devās uz Mongoliju, kuru tajā laikā sauca par Tantāliju. Ieraugot tantālu tautas ciešanas, viņš 5. gada 9. maijā uzsāka revolūciju, apgāžot toreizējo valdnieku Riekstu.

Valters turpmāk ar savu 500 vīru pulku virzījās uz rietumiem, līdz Baltkrievijai, kad Jozefs Staļins viņam piešķīra 10,000 vīru, 50 tankus, 150 apbruņotus žiguļus un 120 ložmetējus. 6. gada 29. aprīlī Valters bija sasniedzis Berlīni, un pēc 4 stundām ieradās 78 PSRS iznīcinātji, ar kuru palīdzību Valters iekļuva Berlīnē, un ielenca Ādolfa Hitlera bunkuru. Pēc 125 kilogramu TNT detonēšanas pie bunkura ieejas, Valters iegaja tajā viens pats, un 1:00 30. aprīlī ar mačeti nocirta Ādolfa Hitlera galvu.

Vēlāk nododot Berlīnes kontroli Staļinam, Valters atgriezās Latvijā. Drīz viņš uzzināja, ka Staļins bija iekarojis Latviju, Valters bēga uz kanādu. Līdz 1989. gadam viņš tur pilnveidoja savu cīņas taktiku. 1989. gada 7. oktobrī Valters detonēja ātombumbu virs Staļina rezidences Kamčatskā. Neilgi pēc Jozefa Staļina nāves PSRS sagruva.

Līdz 2012. gadam Valters dzīvoja Kanādā, bet vēlāk pārvācās atpkaļ uz Latviju, kur viņš turpināja dzīvot līdz 2098. gadam.^[1]